Atziņas rodas ziemā, tumsā un mežā

Pagājušais gads pilnīgi noteikti bija vērtīgs, ja ne milzīgo finansiālo vērtību uzkrāšanā, tad dzīves gudrībā un izveicībā noteikti. Par to liecina arī atgadījums otrajos Ziemassvētkos, vai pareizāk jau būtu teikt trešo Ziemassvētku rītā, kas deva vairākas tālākai dzīvei vērtīgas atziņas.

Kā jau “ierasts” naktī no 26. un 27. decembri devāmies atpakaļ no balles Valkā, kur bijām atzīmējušas draudzenes dzimšanas dienu, uz Valmieru. Lieki piebilst, ka droši vien gadījumā ja mašīnā nebutu tikai mēs – 3 meitenes – bet būtu kaut viens tā saucamais stiprā dzimuma pārstāvis, nekas tāds nenotiktu. Jo liktenim, Mērfijam, vai vēl kādam jau patīk ākstīties.

 

Cepuru parāde

Šodien ielās cepuru parāde. Visādas idejas jau esmu saskatījusies.

Turpretī citi spītīgi cenšas pārliecināt evolūciju, ka mati mums joprojām ir akūti nepieciešami. Paldies arī viņiem, citādi varbūt cilvēce attīstības gaitā nonāktu līdz gludgalvībai.

 

Gruzdova Pūcesspieģelis – netici visam, ko tev saka

Atkal pabiju teātrī. Šoreiz izjūtas krietni savādākas, kā iepriekš teātros… tas laikam režisors, kas rada noskaņu. Lai gan atzīstu, ka izrāde bija ļoti laba, nezinu vai uz šās noskaņas režisoriem vēl iešu. Nu, jā, par galveno. Izrāde “Tils Pūcesspieģelis” (Grigorijs Gorins).

 

MELE2.lv – kurš mani atkal māna

Šodien saņemu relīzi par sevišķo Tele2 boikotu , kura ietvaros izveidota mājas lapa www.mele2.lv. Jā, smieklīga lapiņa, interesanta ideja, bet rodas atkal jautājums. Vai mani atkal kāds čakarē un relīze autors, tā saucamais Uldis Cipsts ir Tele2 pārstāvis, kas mēģina manipulē, spēlēties ar Latvijas iedzīvotāju uzticību?

 

Jocīgās pārdomas…

Vakar biju iegājusi Barona centra Rimčikā, lai nopirktu vienīgo zaļo banānu. Tur gar augļu un dārzeņu plauktu grozāmies, pamanīju Imantu Freibergu un automātiski aizdomājos līdz galīgi jocīgam jautājumam. Pirmais, kas man šajā situācijā iešāvās prātā – VAI TAD ARĪ EX-PREZIDENTE ĒD?

 

Rīgas mākslas telpā – eļļas glezniecības darbnīca

No 26. līdz 30. oktobrim plkst. 17.00–19.00 «Rīgas mākslas telpā» notiks radošā darbnīca «Kā gleznot ar eļļas krāsām».

Darbnīcā tiks apgūti eļļas glezniecības pamati — iepazīšanās ar materiāliem (krāsas, audekli, šķaidītāji, dažādas otas u. c.), izmēģinājuma darbu veidošana, gleznošana. Pasniedzēja — māksliniece Diāna Dimza-Dimme. Dalībnieku vecums — neierobežots.

Dalības maksa piecām dienām — Ls 13,50

Un es NETIEKU! Varbūt kādam citam noder…

 

Dž Dž Dž kritika (II) jeb “Ja mana sieva uzzinās…”

Kritisko piezīmju otrā sērija ir klāt. Ja kādam rodas jautājumi par to, kādā sakarā viņa (es) te bārstās ar savām gudrībām, lasīt pirmo sēriju – par ziloņu kopējiem.

Šīs sērijas tēma ir nesen dienas gaismu ieraudzījusī Dž Dž Džilindžera režisēta komēdija “Ja mana sieva uzzinās…”, kas jau no pašām pirmajām sekundēm nelika vilties tajā, ka tā tiešām bija komēdija, zāle smējās nepārtraukti. Tiesa – daži vairāk daži mazāk. Uz izrādes beigām vispārējais humora vilnis jau bija palicis mazliet vienveidīgs – skatītāji laikam pieradināti un mazliet zudis pārsteiguma moments, taču vienalga smieklīgi.

 

Dž Dž Dž kritika (I) jeb “Penelope un Diks” tikai tagad

Neilgi pēc tam, kad bērnībā bija pārgājusi vēlme kļūt par ziloņu kopēju, vēlējos mācīties par kino kritiķi. Jā, tieši par to, kas pats neko nemāk, bet citus kritizē. Par kritiķi tomēr nekļuvu, bet, tagad, meklējot un neatrodot vienkāršās tautas viedokļus par dažādām filmām un teātriem Latvijā, kritiķa nervs atmodās – varbūt kādam noder.

Pirmais manis apskatītais darbs ir Dž. Dž. Džilindžera režisētā izrāde “Penelope un Diks“, ko noskatījos tikai pagājušajā nedēļā, lai arī dienas gaismu tā ieraudzījusi jau sen senatpakaļ. Kā lasīju, atzīta par labāko izrādi kkādā specifiskā konkursā.

 

Jauns bērnu dārzs ar forshu nosaukumu – Maziņš kā jūra.

Raksturojošais dzejolis. Mazliet par sarežģītu bērnam, bet taisnība jau ir – uz bērnu dārzu taču nāk vecāki, tikai bērnus paķer līdzi, tā ka īstā auditorija – pieaugušie.

Maziņš kā jūra

Maziņš kā jūra,

Liels kā skudra

Viņš nostājas manā priekšā.

Es prasu viņam – kas tev ir iekšā?

Un viņš atpogā savu vēderu,

Un no tā vēdera izpeld zivis,

Un no vēdera izpeld vaļi,

Meži zilzaļi…

Jo viņš ir tik liels kā skudra.

/Pēters Brūveris/

 

Taksistu apdraudējums kā PR

Protams, ir traģiska pēdējā laikā izskanējusī informācija par uzbrukumiem salātzaļo taksometru vadītājiem, kas radījis nebijušu “troksni” sabiedrībā. Taču, lai cik ačgārni tas neliktos, tieši zaļie taksīši un šī biznesa aizsācēji ir lielākie ieguvēji. Sabiedrība tiek vēlreiz un vēlreiz pārliecināta, ka šie takši jau nu noteikti ir labāki – “baltie, cēlie tēli vispārējā netīrībā”, kā arī iniciētas izmaiņas likumdošanā, kas ierobežotu konkurenti.

Un atkal rodas jautājums, vai tiešām citas taksometru kompānijas ir tik negudras, lai šādi audzētu konkurenta muskuļus, vai tur tomēr spēpjas kas cits?