Pirmais baspēdošanas* treniņš aizvadīts

Jau pirms kāda laika, kad aiz loga rūts vēl svelmoja vasara, es iesaistījos avantūrā ar mērķi – panākt, lai skriešana vairs nekad mani nenoved pie sāpēm kājās. Protams, darbs jāieliek liels un ilgstošs, tomēr ar kaut ko ir jāsāk, tāpēc izteicu vēlēšanos apgūt baso pēdu jeb “barefoot” skriešanas tehniku.

Neatceros, no kuras puses nāca iniciatīva, bet atradusi labāko man zināmo barefoot skriešanas treneri Latvija – Barefoot OreMan – izdevās vienoties par konsultācijām uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Vēl pirms nodarbību cikla aizsākšanās saņēmu sadarbības līgumu, jeb, kā vēlāk noskaidroju – noteikumus – kas tālāk jāparaksta, lai apmācības izdotos un tiktu sasniegts efektīvākais rezultāts.

Kādu dienu pēc darba bija norunāta pirmā ievadlekcija. Lai uz to nokļūtu, ap 18:20 no Ziepniekkalna ar velosipēdu izbraucu uz norunāto vietu Pļavniekos, kur arī parakstīju noteikumus. Tālāk sekoja ceļš uz attālo īsto nodarbības vietu cauri mežiem, kalniem un lejām. Nodarbībās piedalījās meistars un vel kāds māceklis.

Nodarbība notika uz kāda vientuļa asfaltēta ceļa ar gludu, cietu segumu, kas, kā uzzināju, ir ideāls barefoot skriešanas uzsākšanai. Skrienot pa tādu, iespējams izkopt labāko tehniku, jo, ja solis tiek likts nepareizi, kāja uzreiz to jūt un sūta smadzenēm signālu, lai kaut ko maina. Kāja jāliek pareizi, lai tā pati dotu visu nepieciešamo amortizāciju. Pirmajā nodarbība vairāk uzzināju par pareizu skriešanas soli, ķermeņa novietojumu un kustībām, kadenci (soļu skaitu minūtē, kas jāsper), ka arī par dažādiem veidiem, kā pieradināt kājas skriešanai bez apaviem, stiepšanos un iesildīšanos. Pati skriešana bija pavisam neliela, jo, kā saka meistars, Too Much Too Soon jeb pārāk daudz pārāk ātri ir izplatītākā basopēdu skriešanas iesācēju kļūda. Treniņa noslēgumā saņēmu mājas uzdevumu – trenēt basumu – kuru gan joprojām švaki pildu, jo ārā ir auksts un man īsti nav vaļas.

Katram basopēdu skrējējam ir īpašs vārds, tādēļ arī mēs – mācekļi sākām domāt kādu nosaukumu varētu pieņemt. Tā, piemēram, pazīstamākie meistari pasaulē ir Barefoot Ken Bob, Barefoot Ted, Barefoot Rick, Barefoot Jason un mums labāk zināmais Barefoot OreMan. Sev vārdus vēl neizdomājām. Papildus vārdiem visi baspēdisti ir vai nu ar bārdām vai bez matiem, vai arī ar bārdām un bez matiem. Domāju, ka šajā ziņa līdzināties nemēģināšu.

Pēc nodarbības, kas, kā jau minēju, notika aiz trejdeviņiem mežiem, ezeriem, kalniem un ielejām, vajadzēja tikt mājās. Tā kā vasaras svelme jau bija sarukusi līdz stadijai – auksti un saule sākusi rietēt krietni agrāk, mājup cauri meža biezokņiem ar velo braucam pilnīga tumsā. Es, protams, ceļu nezināju, tāpēc mēģināju neatpalikt.

Kopuma jāsaka, ka pirmā nodarbība tika aizvadīta veiksmīgi un interesanti, vēl ilgāku laiku pēc tās domāju, kā man sevi motivēt vairāk staigāt basām. Diemžēl slinkums un nevaļa mazliet ņēmās spēka, tādēļ neesmu izpildījusi mājas darbu un nevaru piedalīties nākamajā treniņā. Bet noteikti turpināšu. Lielākais motivators – 2011. gada Nordea Rīgas Maratona un nākamās dienas kruķainās bildes.

* Baspēdošana – skriešana (vai iešana) ar plikām kājām. /Vārds autors Barefoot OreMan

Advertisement