INS-TRU-MEN-TI = bai-gi la-bi

Ik dienu darba vietā pavadu, paralēli fonā klausoties radio, tādēļ vienmēr esmu lietas kursā par visu, lai cik arī tas lepni neskanētu. Tā nu padzirdēju, ka “Instrumenti” plāno koncertu Valmierā, Vidzemes olimpiskajā centrā. Un man tik ļoti patīk, kad kaut kas notiek Vidzemes Olimpiskajā centrā, jo tad var iziet pa mājas durvīm un gandrīz uzreiz jau nonākt notikuma vietā. Iespējams (!), tas bija iemesls, kāpēc ar prieku gāju arī uz savu augstskolas izlaidumu… Meklēju internetā pēc iespējas iegādāties biļetes uz koncertu, bet pat visuvarenā Google man nedeva nekādu pavedienu par to, ka koncerts tiešām būs arī Valmierā. Domāju – varbūt tas kāds reklāmas triks – pasaka, ka būs Valmierā….visi valmierieši aktīvi sāk meklēt, bet atrod tikai Rīgas koncertu un, lai nepiedzīvotu neizdošanās sajūtu, nopērk biļeti kaut uz Rīgas koncertu. Es teikšu atklāti – neuzķēros un mazliet neapmierināta, neko nenopirku.

Taču ar to viss nebeidzās, jo pēc kāda laika tomēr atkal tika izsludināts koncerts Valmierā, atkal Olimpiskajā centrā, atkal pa radio…. Gāja laiks un liels bija mans prieks, kad uzzināju, ka esmu tā, ko kāds ņems līdzi uz koncertu, jo viņam, savukārt, kāds uzdāvinājis divas biļetes.

Bet vispār šis raksts ir par koncertu, nevis par laiku pirms.

Tad nu sestdienas pievakarē pārkrāsoju matus un devos uz ilgi gaidīto koncertu. Nevarētu teikt, ka esmu kāda milzonīga Instrumentu fane, tomēr viņu devums vienmēr likās uzmanības vērts un interesants, sākot vien jau ar interesanto reklāmas pieeju, slepenajām pandām un intrigas uzturēšanu medijos, kas ļoti labi nostrādāja un noturēja publikas uzmanību. Atgādināšu, ka sākotnēji Instrumenti tika pozicionēti kā ārzemju grupa, radot ārvalstu līmenim atbilstošus skaņdarbus. Arī koncerts viennozīmīgi bija “pasaules līmenim atbilstošs”. Man gan liekas mazliet jocīgi tā teikt, jo pati taču nemaz neesmu bijusi uz nevienu ārvalstu koncertu, bet tā visi GUDRIE runā, tāpēc būs jātic, ka man patika tieši tāpēc, ka bija līmenis.

Patiesībā man patika vairākas ļoti konkrētas lietas, varētu pat teikt labā plānošana. Un ja ir laba plānošana un gatavošanās, parasti viss izdodas. Tas apstiprinās arvien biežāk. Un neiestāstīsiet, ka viss ģeniālais top pēdējā brīdī vai ir vienkāršs un improvizēts. Tas tā ir ļoti reti.

Instrumenti mani pārsteidza. Ar daudz ko. Pirmkārt, jau tā bija viena maza spilgta gaismiņa, kas apžilbināja un lika aiztaisīt acis. Tās bija arī ļoti dažādās melodijas – no mierīgām un haotiskām, līdz strukturētām, ātrām un dauzonīgām, taču visām enerģijas pilnām. Protams, arī video projekcijas. Koncerts bija kā 3D kino, kur cilvēki no filmas iznākuši ārā un ir pavisam dzīvi. Un sižets – no romantikas un ilgām, lidojošām kaijām un aicinājumam uz mieru pasaulē, līdz šausmu filmu cienīgam sižetam, kurā visi ejam pa tumšu mežu un priekšā ieraugām tēlus…un bēgam atpakaļ.

Pārsteigums arī bija paziņojums, ka koncerts ir beidzies. Ļoti ātri pagāja.

Kas vēl interesanti, ka tur redzēju ļoti dažādu publiku. Sākot ar, pie skatuves lēkājošiem, tīņiem, līdz vecmāmiņām. Un šķiet visi bija apmierināti. Kas gan ir Instrumentu īstā mērķa auditorija? Laikam es…

Advertisement