Es runāju po ruski

Man gadījies nākt pasaulē laikā, kad Latvija gatavojās atmodai. Visi kopā atmodāmies un, sākot iet 7.klasē, man tika dota iespēja izvēlēties, kā dzīvot šo dzīvi tālāk – apgūt krievu vai vācu valodu. Nezinu, kāda iemesla dēļ, bet sākotnēji izvēle krita par labu krievu valodai, lai arī, kā sava bērna prātā atceros, gaisā vēdīja sajūtas, ka nākotnē krievu valoda zaudēs savu ietekmi un vācu valoda uzplauks. Kad uzzināju, ka mācīties krievu valodu, tas nozīme pāriet mācīties otrā proģimnāzijas klasē un prom no visiem pazīstamajiem, mana izvele tika mainīta.

Mācos gatavot pa Jāniski

Pirms kādas nedēļas ziņu aģentūra BNA LATVIA mani informēja, par interesantu pasākumu kafejnīcā TAKA – bez maksas var iet un mācīties: vienu dienu siet sieru, otru dienu kaut ko par zāļu tējām un trešo dienu kaut ko par Jāņu dzirām. Jau izsenis man ir gribējies vairāk uzzināt un praktiski apgūt šo svētku tradīcijas, tādēļ pieteicos uz pirmās dienas apmācību.

Mācību nedēļa pieaugušajiem? Tas ir priekš manis.

Ar joni tuvojas septembris un pirmā skolas diena. Šogad es neesmu iestājusies nevienā mācību iestādē, tādēļ aktīvi meklēju jaunu zināšanu gūšanas iespējas. Nejauši pie manis nonāca, vai, pareizāk sakot, kāds ļoti jauši man atsūtīja linku par iespēju apmeklēt lekcijas dažādos muzejos un es, protams, iešu.

Ceļā uz maģistra grādu

Šo sestdien kļuvu stipri gudrāka. Nu, vismaz formāli, jo no bakalaura grāda uzlecu uz maģistriem. Jā, bija maģistru darbu aizstāvēšana, kas noteikti ir gana liels notikums, lai par to uzrakstītu kādu emuāra rindu.

Savu darbu jau biju nodevusi laicīgi – savā dzimšanas dienā, 27.maijā – vienu dienu pirms pēdējā iesniegšanas brīža. Jau tā diena bija laba, jo spīdēja saule, saņēmu daudz apsveikumu un nodevu vairāku mēnešu garumā rakstītu darbu, kas , kā man pašai šķiet, prasīja lielākās investīcijas un laika plānošanas iemaņas manā pētniecības praksē.

Jauns bērnu dārzs ar forshu nosaukumu – Maziņš kā jūra.

 

Raksturojošais dzejolis. Mazliet par sarežģītu bērnam, bet taisnība jau ir – uz bērnu dārzu taču nāk vecāki, tikai bērnus paķer līdzi, tā ka īstā auditorija – pieaugušie.

Maziņš kā jūra

Maziņš kā jūra,

Liels kā skudra

Viņš nostājas manā priekšā.

Es prasu viņam – kas tev ir iekšā?

Un viņš atpogā savu vēderu,

Un no tā vēdera izpeld zivis,

Un no vēdera izpeld vaļi,

Meži zilzaļi…

Jo viņš ir tik liels kā skudra.

/Pēters Brūveris/