Darīšu to, ko vēlos. Ko tad es vēlos?

Lai izvairītos no sabiedrības un pašas spiediena zināmos jautājumos un vienmēr atcerētos, kas ir tās lietas, ko man patiešām gribas darīt, kas man sagādā dzīvot prieku un atgriež optimismu, veidoju šo desmit punktu sarakstu.

Tie nebūs konkrētā laika posmā izdarāmie darbi, tie nebūs arī dzīves mērķi vai apņemšanās. Tās būs dažas lietas, kas man jau ilgāku laiku sēž galvā un kolīdz kādu laiku vairs nemācos, tā atgādina par sevi. Tās būs lietas, ko man gribētos iemācīties. Vēlreiz atgādinu, šīs ir lietas, ko es vēlos apgūt, nevis tās, ko man vajadzētu apgūt. Otrs saraksts, iespējams, sekos.

Kāpēc es to rakstu? Pieņemu, ka šajā gadījumā informācijas publiskošana varētu man pavērt plašākas iespējas. Ceru saņemt informāciju par iespējām no tiem, kas šo būs lasījuši, kā arī novadīt sabiedrības spiedienu šajā virzienā.

Rīgas mākslas telpā – eļļas glezniecības darbnīca

No 26. līdz 30. oktobrim plkst. 17.00–19.00 «Rīgas mākslas telpā» notiks radošā darbnīca «Kā gleznot ar eļļas krāsām».

Darbnīcā tiks apgūti eļļas glezniecības pamati — iepazīšanās ar materiāliem (krāsas, audekli, šķaidītāji, dažādas otas u. c.), izmēģinājuma darbu veidošana, gleznošana. Pasniedzēja — māksliniece Diāna Dimza-Dimme. Dalībnieku vecums — neierobežots.

Dalības maksa piecām dienām — Ls 13,50

Un es NETIEKU! Varbūt kādam citam noder…

Par gleznošanu

Vakar braucu mājās un kaut kā nejauši biju aizmirsusi sastūķēt ausīs pleijera austiņas, lai klausītos mūziku. Tas, protams, kā parasti noveda pie visādām neapturamām pārdomām par dzīvi. No centra līdz Ziepniekkalnam ir jābrauc ~ pus stunda tagad, kad skolēniem ir vasaras brīvdienas. Tad nu re, ko es sadomāju.

Vispirms nospriedu, ka nav īsti labi šitā pēc darba uzreiz braukt mājās, jo ne jau katru dienu es varu skriet. Līdz ar to sēdēšana mājās nenes nekādu izaugsmi. Bet ir taču tik daudz lietas, ko man gribētos pagūt, šajā gadījumā domāju tieši – iemācīties.

Pirmais, kas ienāca prātā – gribu mācīties gleznot. Mākslas skolu studiju laikā – pamatskolā – biju šķiet pārāk maza vai/un dumja lai ņemtu visu, ko man tajā skolā varēja dot. Vienīgais, ko paņēmu pilnīgi noteikti ir interese par mākslu un vēlēšanās ar to nodarboties, kas, protams, nav maz. Tad nu es izdomāju, ka vismaz vienu reizi nedēļā vajadzētu kaut kur iet un mācīties gleznot. Šo apziņu vakarpusē apliecināja arī kādas radinieces uzgleznotie Slovākijas kalni. No vienas puses varētu teikt, ka tas ir talants, bet no otras – ja es redzu krāsas, redzu siluetus un ja man ir kaut nedaudz acumēra, kāpēc gan lai es nevarētu tīri tehniski iemācīties labi gleznot. Vienīgais, pie kā būtu jāstrādā – redzēt visu tādu, kāds tas ir, nevis tādu, kā loģiski tam vajadzētu būt. Nu, tātad perspektīvu redzēt nevis iztēloties. Bet šķiet, ka tas ir treniņa jautājums.

Tad nu man uzreiz ir jautājums, varbūt kāds zina kādu mākslas studiju, skolu vai kursus, kur jebkādas sagatavotības līmeņa cilvēki var iet mācīties gleznot. Rīgā.

Jā, protams, vēl arī aizdomājos, ka vakaros varētu mācīties norvēģu un vācu valodas, iet uz sporta klubu ziemas mēnešos un vēl varbūt kaut kur dejot. Bet tad atcerējos, ka man maģistra darbs līdz pavasarim ‘jāuzcep’. laikam lielie mācību plāni mazliet jāatliek. Vismaz visi pārējie, izņemot gleznošanu.