Darīšu to, ko vēlos. Ko tad es vēlos?

Lai izvairītos no sabiedrības un pašas spiediena zināmos jautājumos un vienmēr atcerētos, kas ir tās lietas, ko man patiešām gribas darīt, kas man sagādā dzīvot prieku un atgriež optimismu, veidoju šo desmit punktu sarakstu.

Tie nebūs konkrētā laika posmā izdarāmie darbi, tie nebūs arī dzīves mērķi vai apņemšanās. Tās būs dažas lietas, kas man jau ilgāku laiku sēž galvā un kolīdz kādu laiku vairs nemācos, tā atgādina par sevi. Tās būs lietas, ko man gribētos iemācīties. Vēlreiz atgādinu, šīs ir lietas, ko es vēlos apgūt, nevis tās, ko man vajadzētu apgūt. Otrs saraksts, iespējams, sekos.

Kāpēc es to rakstu? Pieņemu, ka šajā gadījumā informācijas publiskošana varētu man pavērt plašākas iespējas. Ceru saņemt informāciju par iespējām no tiem, kas šo būs lasījuši, kā arī novadīt sabiedrības spiedienu šajā virzienā.

Rīgas pēc-Jāņu šoks

Jāņi šogad bija no tiesas jauki, bet par to, iespējams būs citā bloga ierakstā. Jā, tagad sanāk nepareiza secība, bet vakardienas negatīvais impulss tā vien prasās uzlikties uz papīra. Labais par Jāņiem – tas prasa vairāk laika un smukāku formu.

Ieskatam – Jāņoju laukos pozitīvu, rodošu un iedvesmas pilnu cilvēku sabiedrībā. Jāņos galvenais bija dziesmas, dejas, tradīcijas, sarunas, smiekli un pozitīvas emocijas. Tas noteikti bija tā pamatā, lai atgriešanās Rīgā svētdienas pievakarē būtu vēl pamatīgāks šoks.

Jauns motivācijas avots skriešanai

Pēdējā apmēram mēneša laika esmu atradusi ļoti labu motivācijas avotu, kas arvien palielina vēlēšanos doties laukā un skriet.

Esmu dzirdējusi ka cilvēki runā par dokumentālajām filmām par maratoniem un skrējējiem, kas lieti noder brīžos, kas gribasspēks ir apdzisis. Arī man datora ir tādas vairākas, kas glabājas un gaida savu kārtu tikt skatītas. Tāpat droši vien lieti noder pārrunas ar citiem skriet gribošajiem vai jaunu mērķu izvirzīšana. Taču mans pēdēja mēneša atklājums ir CEĻGALA TRAUMA kā motivators. Nekad iepriekš neesmu ta gribējusi iet ārā un vienkārši paskriet, kā tagad, kad īsti nevaru, jo negribu satraumēt celi vēl vairāk. Dažās sacensībās gan piedalos, taču pēc tām atkal kādu laiku nevaru trenēties. Cerams šīs atmiņas un iedvesma būs spēkā arī tad, kad kāja būs pilnībā vesela.