Dž Dž Dž kritika (II) jeb “Ja mana sieva uzzinās…”

Kritisko piezīmju otrā sērija ir klāt. Ja kādam rodas jautājumi par to, kādā sakarā viņa (es) te bārstās ar savām gudrībām, lasīt pirmo sēriju – par ziloņu kopējiem.

Šīs sērijas tēma ir nesen dienas gaismu ieraudzījusī Dž Dž Džilindžera režisēta komēdija “Ja mana sieva uzzinās…”, kas jau no pašām pirmajām sekundēm nelika vilties tajā, ka tā tiešām bija komēdija, zāle smējās nepārtraukti. Tiesa – daži vairāk daži mazāk. Uz izrādes beigām vispārējais humora vilnis jau bija palicis mazliet vienveidīgs – skatītāji laikam pieradināti un mazliet zudis pārsteiguma moments, taču vienalga smieklīgi.

Dž Dž Dž kritika (I) jeb “Penelope un Diks” tikai tagad

Neilgi pēc tam, kad bērnībā bija pārgājusi vēlme kļūt par ziloņu kopēju, vēlējos mācīties par kino kritiķi. Jā, tieši par to, kas pats neko nemāk, bet citus kritizē. Par kritiķi tomēr nekļuvu, bet, tagad, meklējot un neatrodot vienkāršās tautas viedokļus par dažādām filmām un teātriem Latvijā, kritiķa nervs atmodās – varbūt kādam noder.

Pirmais manis apskatītais darbs ir Dž. Dž. Džilindžera režisētā izrāde “Penelope un Diks“, ko noskatījos tikai pagājušajā nedēļā, lai arī dienas gaismu tā ieraudzījusi jau sen senatpakaļ. Kā lasīju, atzīta par labāko izrādi kkādā specifiskā konkursā.